loader image

LATVIJAS

BIOMEDICĪNAS

PĒTĪJUMU UN STUDIJU CENTRS


BIOMEDICĪNAS PĒTĪJUMI UN IZGLĪTĪBA NO GĒNIEM LĪDZ CILVĒKAM

Projekti: ES Struktūrfondi 2014-2020

2. ES struktūrfondi 2014-2020

 

2.1. 1.1.1.1. pasākums “Praktiskas ievirzes pētījumi”

 

   2.1.1. Pirmās atlases kārtas projekti

      2.1.1.1. Babezioze Latvijā: epidemioloģiskie un diagnostiskie pētījumi riska novērtēšanai

1.1.1.1/16/A/044

      2.1.1.2. Gripas vīrusa hemaglutinīna stalka peptīda diagnostiskais un imunoprotektīvais potenciāls: jaunu vakcīnu prototipu izstrāde

1.1.1.1/16/A/054

      2.1.1.3. Orfāno ar G-proteīnu saistīto receptoru, peptīdu dabas ligandu skrīnēšanas sistēmas izstrāde

1.1.1.1/16/A/055 

      2.1.1.4. Molekulāro marķieru identificēšana hipofīzes adenomu veidošanās, attīstības gaitas un terapijas efektivitātes prognozēšanai

1.1.1.1/16/A/066

      2.1.1.5. Metformīna terapijas ietekmējošo faktoru savstarpējās mijiedarbības izpēte 2.tipa cukura diabēta ārstēšanas efektivitātes prognozēšanai

1.1.1.1/16/A/091

      2.1.1.6. Apbedījuma vides mikrobioma nozīme biomolekulārajā arheoloģijā un senās tuberkulozes izpētes procesos

1.1.1.1/16/A/101

      2.1.1.7. Jaunu RNS fāgu vīrusveidīgo daļiņu iegūšana un raksturošana

1.1.1.1/16/A/104

      2.1.1.8. Jaunu antimikrobiālu līdzekļu atlase pret grampozitīvo baktēriju sortāzi A

1.1.1.1/16/A/107

      2.1.1.9. Jaunu luminiscentu savienojumu molekulārais dizains diagnostikas mērķiem

1.1.1.1/16/A/211

      2.1.1.10. H.pylori eradikācijas kursa ilglaicīgā ietekme uz zarnu trakta mikrobiomu un skrīnēšanas sistēmas izstrāde paplašināta spektra beta laktamāzes kodējošo gēnu noteikšanai feču paraugos

1.1.1.1/16/A/272

    2.1.2. Otrās atlases kārtas projekti

      2.1.2.1. Ribes ģints augu, Cecidophyopsis pumpurērču un upeņu reversijas vīrusa izpēte ilgtspējīgai Ribes ģints ogulāju rezistences selekcijai un audzēšanai

1.1.1.1/18/A/026

      2.1.2.2. Melanomas atjaunošanās bioloģija pēc mērķētas terapijas pielietošanas pret BRAF mutāciju

1.1.1.1/18/A/099

      2.1.2.3. Ekstracelulārajās vezikulās ietvertā cilvēka un mikrobioma transkiptoma klīniskā nozīme

1.1.1.1/18/A/084

      2.1.2.4. Molekulārie RNS faktori hipofīzes adenomas attīstībā

1.1.1.1/18/A/089

      2.1.2.5. MiRNS nozīme saimniekorganisma-zarnu mikrobioma mijiedarbībā metformīna terapijas kontekstā uz metabolisma traucējumu fona

1.1.1.1/18/A/092

      2.1.2.6. Reto pārmantoto slimību izraisošo faktoru izpēte izmantojot pilna genoma sekvenēšanas pieeju

1.1.1.1/18/A/096

      2.1.2.7. Retu nezināmas izcelsmes neiromuskulāro slimību funkcionālā un ģenētiskā izpēte

1.1.1.1/18/A/097

   2.1.3. Trešās atlases kārtas projekts

      2.1.3.1. Sekretorā IgA un zarnu mikrobioma mijiedarbība un dinamika antidiabētiskās terapijas laikā

1.1.1.1/19/A/036

   2.1.4. Ceturtās atlases kārtas projekti

      2.1.4.1. Mikrofluīdikas iekārtas izstrāde prostatas vēža sekretēto ekstracelulāro vezikulu kvantificēšanai un to RNS satura analīzei (PROCEX).

1.1.1.1/20/A/045

      2.1.4.2. Tuberkulozes pilna genoma sekvenēšana lietošanai Latvijas klīnikā: dizains un koncepta izvērtēšana

1.1.1.1/20/A/046

      2.1.4.3. DECIDE – Dinamiskās informētās piekrišanas sistēmas izveide biobankas un sabiedrības zinātnisko aktivitāšu datu pārvaldībai, kvalitātes kontrolei un integrācijai

1.1.1.1/20/A/047

      2.1.4.4. Konservatīva borēliju proteīna kā vakcīnas mērķu pielietojums

1.1.1.1/20/A/048

      2.1.4.5. Zāļu pakošana pacientu cilmes šūnu sekretētās vezikulās un testēšana personalizētā plaušu vēža uz čipa platformā

1.1.1.1/20/A/124

      2.1.4.6. Integrētas Latvijas populācijas genoma variāciju datubāzes izveidošana un tā pielietošana individualizēta metabolo slimību ģenētiskā riska noteikšanai

1.1.1.1/20/A/126

Piektās atlases kārtas projekti

2.2. 1.1.1.2. pasākums “Pēc doktorantūras pētniecības atbalsts”

 

   2.2.1. Pirmās atlases kārtas projekti

      2.2.1.1. Ekstracelulāro vezikulu modificēšana tumorsuppresoro miRNS nogādāšanai vēža šūnās.

1.1.1.2/VIAA/1/16/203

      2.2.1.1. Laima slimības ierosinātāja Borrelia burgdorferi ārējo virsmas proteīnu strukturālie un funkcionālie pētījumi, lai noteiktu patoģenēzes mehānismus ar nolūku izveidot jaunu vakcīnu.

1.1.1.2/VIAA/1/16/144

      2.2.1.1. sRNAflow – rīks mazo RNS sekvenēšanas datu analīzei bioloģiskajos šķidrumos.

1.1.1.2/VIAA/1/16/135

      2.2.1.1. Uzturā lietoto kūpinājumu ietekme uz zarnu mikrobiomu

1.1.1.2/VIAA/1/16/128

   2.2.2. Otrās atlases kārtas projekti

      2.2.2.1. Dabīgo galētājšūnu nozīme onkolītisko masalu vīrusu terapijas efektivitātē

1.1.1.2/VIAA/2/18/292

      2.2.1.2.  Jaunu augu izcelsmes enzīmu ekspresijas mikroorganismos optimizēšana to biotehnoloģiskiem pielietojumiem

1.1.1.2/VIAA/2/18/286

      2.2.1.3. Sistēmu un molekulārās bioloģijas metožu pielietošana augu izcelsmes enzīmu identificēšanai un to raksturošanai pielietojuma

rūpnieciskos procesos

1.1.1.2/VIAA/2/18/285

      2.2.1.4. Otrā tipa cukura diabēta klīnisko apakštipu identificēšana un farmakoģenētikas pielietojamība personalizētas antidiabētiskās terapijas izstrādē

1.1.1.2/VIAA/2/18/287

 

 

   2.2.3. Trešās atlases kārtas projekti

      2.2.3.1. “Mitotiskās izslīdēšanas” loma amoeboīdu metastātisku šūnu izcelsmē pret terapiju rezistentos audzējos

1.1.1.2/VIAA/3/19/463

      2.2.3.2. Cilvēka ogļskābes anhidrāžu strukturālie un kinētiskie pētījumi jaunu zāļvielu izstrādnei

1.1.1.2/VIAA/3/19/464

      2.2.3.3. Daudzziedu airenes raibuma vīrusa kodēto proteīnu struktūru un funkcionālā izpēte

1.1.1.2/VIAA/3/19/462

      2.2.3.4. Cilvēka asins un zarnu trakta mikrobiomu sastāva asociācija ar vispārējo veselības stāvokli un mirstību Latvijas populācijā

1.1.1.2/VIAA/3/19/460

   2.2.4. Ceturtās atlases kārtas projekti

      2.2.4.1. Borrelia burgdorferi bakteriofāga strukturāli pētījumi

1.1.1.2/VIAA/4/20/704

      2.2.4.2. Uz bakteriālā mikrokompartmenta bāzes vedota nanoreaktoru platformas izveidošana metālu saturošu nanodaļiņu sintēzei

1.1.1.2/VIAA/4/20/705

      2.2.4.3. Uz ogļskābes anhidrāzi IX eksponējošām vīrusiem līdzīgajām daļiņām balstītas pretvēža vakcīnas potenciāla izvērtējums

1.1.1.2/VIAA/4/20/728

2.3. 1.1.1.4. pasākums “P&A infrastruktūras attīstīšana viedās specializācijas jomās un zinātnisko institūciju institucionālās kapacitātes stiprināšana”.

      2.3.1. Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra infrastruktūras attīstība pētniecības un tehnoloģiju pārneses kapacitātes stiprināšanai biomedicīnas un biotehnoloģijas jomās.

1.1.1.4/17/I/009

2.4. 1.1.1.5. pasākuma “Atbalsts starptautiskās sadarbības projektiem pētniecībā un inovācijās”.

      2.4.1. Atbalsts Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra integrācijai Eiropas Pētniecības telpā un infrastruktūras objektos

1.1.1.5/18/I/006

      2.4.2. Eiropas Zinātnieku nakts Latvijā 2020

1.1.1.5/20/A/002

2.5. 1.2.1.2. pasākums “Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai”.

   2.5.1. Pirmās atlases kārtas projekts

      2.5.1.1. Personalizēts krūts vēža molekulārās diagnostikas tests zāļu izvēlei un slimības gaitas novērošanai.

KC-PI-2017/23

   2.5.2. Otrās atlases kārtas projekti

      2.5.2.1. Vakcīnu tehnoloģiskā platforma uz augu vīrusu bāzes

KC-PI-2017/83

      2.5.2.2. Pret-Laimas slimības vakcīnas kandidāta attīstība

KC-PI-2017/84

 

   2.5.3. Trešās atlases kārtas projekti

      2.5.3.1. Anti-miostatīna vakcīnas izstrāde mājlopu muskuļu masas palielināšanai

KC-PI-2020/23

      2.5.3.2. Dinamiska cilvēka mikrobioma datu platforma un interpretācijas rīks personalizētām veselības rekomendācijām.

KC-PI-2020/30