Klimatam kļūstot siltākam, atkūst tās planētas teritorijas, kur ir mūžīgais sasalums. Izskan bažas, ka līdz ar ledu atbrīvosies arī patogēni, kas cilvēkam var būt bīstami. Bažām, protams, ir pamats, jo baktērijas un vīrusi mūžīgajā sasalumā tiešām var izdzīvot, bet paniku celt arī nav iemesla, jo mūsdienu medicīna tam ir gatava, Latvijas Radio raidījumā “Zināmais nezināmajā” vērtēja Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra pētnieks Ņikita Zrelovs.
Fakts, ka vairākos pasaules reģionos sniega un ledāju apjomi sarūk, droši vien vairs nebūs pārsteigums. Taču, šim procesam turpinoties, rodas jautājums, vai tā baktēriju un vīrusu dažādība, kas mitinājusies polārajos apgabalos, līdz ar kūstošo ledu varētu vieglāk sasniegt cilvēkus un radīt kādus tālākus riskus?
Vēl jo vairāk – ja, izkūstot sniegam, atsedzas kāda bojāgājuša dzīvnieka atliekas, – vai tas būtu vēl viens apdraudējums. Un ja dzīvnieka nāvi izsaukusi Sibīrijas mēra baktērija jeb Bacillus anthracis, – vai šāda slimība var atkal spēcīgi uzvirmot?
“Tā ir multifaktoriāla problēma, jo principā tie ledāji kūst un tāpat okeānā nonāk. Pagaidām laikam nekas tāds, kas droši pierādītu, ka no ledājiem kaut kas baigi bīstams ir nācis, – par to nav bijis pierādījumu, ka ir bijis kaut kas pavisam sens un nezināms. Bet, jā, es teiktu, ka bažas ir, protams, pamatotas. Droši vien, klimatam kļūstot siltākam, arktiskajos reģionos cilvēku apdzīvotība kļūs lielāka, varbūt sāksies industrializācija tur. Tas, protams, palielinās cilvēku saskarsmi ar to, kas tur ir iesaldēts. Tādā ziņā, jā, protams, nevar to izslēgt, bet es neceltu arī paniku,” vērtēja Zrelovs.
Ja tomēr jābaidās, tad vairāk ir vērts baidīties no vīrusiem, nevis baktērijām, jo pret tām, visticamāk, līdzēs jau esošās antibiotikas.
“Baktērijas, kas tur iesaldētas, nebūs ar multirezistenci pret antibiotikām. Jā, tām var būt dabiska rezistence pret kaut ko, bet tāpat tās varēs izārstēt, es domāju, ar mums šobrīd pieejamajām antibiotikām. Jā, tā baktērija varbūt ir iesaldēta desmitiem tūkstošu gadu, bet diez vai tām būs pilns spektrs ar antibiotiku rezistenci, kā jau šobrīd esošajiem celmiem.Tā kā vairāk jābaidās no baktērijām, kas šobrīd cirkulē slimnīcās, nevis no tām, kas “pamostas”. Ar vīrusiem ir citādāk. Tur var būt kaut kas pilnīgi jauns, par ko mēs ļoti maz zinām,” skaidroja Zrelovs.
Vienlaikus pētnieks atgādināja, ka nesenā pieredze ar SARS-CoV-2 vīrusa parādīšanos pierādīja, ka mūsdienu zinātne spēj tikt galā ar jauniem vīrusiem. Protams, pasaule piedzīvoja lielus zaudējumus, taču tie bija krietni mazāki, nekā, tie visticamāk, būtu bijuši tad, ja tāds vīruss būtu parādījies 50 vai 100 gadus atpakaļ.