Projekta nosaukums: Fiziskās aktivitātes kā krūts vēža prevencijas līdzeklis: molekulāro mehānismu izpēte
Projekts tiek īstenots Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.- 2021. gada perioda ietvaros.
Projekta identifikācijas Nr. EEA-RESEARCH-164
Projekta izpildes termiņš: 01.05.2021-30.04.2024
Projekta īstenotājs: Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs
Projekta partneri: Oslo Universitātes Slimnīca; Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija; Lietuvas Nacionālais Vēža institūts; Igaunijas Nacionālais fizikālās ķīmijas un biofizikas institūts
Projekta kopējais finansējums: EUR 1 030 000.00
Projekta zinātniskais vadītājs: Dr.biol. Aija Linē
Projekta mērķis (kopsavilkums): Ir labi zināms, ka fiziskas aktivitātes aizsargā pret vēža veidošanās, taču molekulārie mehānismi, kas ir tā pamatā, ir ļoti maz izpētīti. Slodzes laikā asinsritē izdalās liels daudzums ekstracelulāro vezikulu (EV), kas kalpo kā saziņas līdzeklis starp dažādiem audiem un iespējams, tās arī tiešā veidā ietekmē vēža šūnu augšanu un pret-vēža imūno atbildi. Šī projekta mērķis ir izpētīt slodzes laikā veidojušos EV molekulāro saturu un EV ietekmi uz krūts vēža augšanu in vitro un in vivo.
Projekta sagaidāmie rezultāti: Plānots projekta laikā sagatavot 8 zinātniskas publikācijas, rezultātus prezentēt 9 starptautiskās konferencēs.
Plašāka informācija par EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentiem pieejama tīmekļvietnēs: www.norwaygrants.lv un www.eeagrants.lv.
Programmas nosaukums: Pētniecība un izglītība, Baltijas pētniecības programma
Informācija publicēta 05.05.2021
Projekta progress:
2021. gada 1. maijs – 2021. gada 31. jūlijs
Ir saņemta LSPA Ētikas komisijas atļauja pētījuma veikšanai un uzsākam praktiski veselu garo distanču skrējēju iekļaušanu pētījumā. Pētījuma dalībnieces LSPA Veselības aprūpes sportā izpētes centrā veic slodzes testu, kurā tiek noteikti dažādi fiziskās sagatavotības rādītāji. Pirms un pēc testa tiek paņemti asins paraugi, no kuriem BMC tiek izolētas ekstracelulārās vezikulas (EVs).
Informācija publicēta 30.07.2021.
Projekta progress:
2021. gada 1. augusts – 2021. gada 31. oktobris
Ir noslēgusies garo distanču skrējēju iesaistīšana pētījumā – kopumā pētījumā piedalās 19 skrējējas. Lai noskaidrotu procesu atkārtojamību, 12 dalībniecēm tests veikts divas reizes ar mēneša intervālu. Iegūtās EVs tālāk tiks izmantotas gan to molekulā satura izpētei, gan to ietekmes uz vēža šūnu augšanu noskaidrošanai. NCI, sadarbībā ar OUH veica pilotpētījumu ar laboratorijas pelēm, kas ļaus uzsākt apjomīgu pētījumu par skriešanas laikā veidojušos EV ietekmi uz audzēja attīstību terapeitiskā un profilaktiskā peļu krūts vēža modelī. NICPB ir veicis visus nepieciešamos sagatavošanās darbus, lai uzsāktu pētījumu par EV ietekmi uz vēža šūnu enerģijas metabolismu.
Informācija publicēta 29.10.2021.
Projekta progress:
- gada 1. novembris – 2022. gada 31. janvāris
Ir iesākta garo distanču skrējēju EV RNS satura izpēte – no asins plazmas tika izdalītas EVs, veikta to kvalitātes pārbaude, konstruētas RNS sekvenēšanas bibliotēkas un veikta to sekvenēšana. Iegūto datu analīze parādīja būtiskas atšķirības EV RNS saturā gan starp pirms un pēc skrējiena savāktajiem asins paraugiem, kas atspoguļo organisma akūto atbildes reakciju uz fizisku slodzi, gan starp skrējēju (pirms-slodzes) un fiziski mazaktīvo sieviešu asins paraugiem, kas liecina par organisma adaptācijas reakciju slodzei. Pašlaik tiek veikta atrasto diferenciāli ekspresēto gēnu izpēte, lai noskaidrotu, kādi šūnu tipi ir producējuši šīs mRNS saturošas EVs, un kādos fizioloģiskos procesos tās ir iesaistītas.
Informācija publicēta 31.01.2022.
Projekta progress:
- gada 1. februāris – 2022. gada 30. aprīlis
Tika saņemta CMĒK atļauja klīniskā pētījuma veikšanai un iesākta krūts vēža pacienšu iesaistīšana pētījumā. Mēs aicinām pētījumā piedalīties II un III stadijas krūts vēža pacientes, kurām nozīmēta neoadjuvanta ķīmijterapija. Katrai pacientei, balstoties uz slodzes testa rezultātiem, tiek izstrādāta personalizēta treniņu programma, ko paredzēts veikt visu ārstēšanas laiku. Pirms un pēc-slodzes asins paraugi tiks paņemti divas reizes – pirmā treniņa laikā un pēc pēdējā ķīmijterapijas kursa. No asins paraugiem tiek izdalītas EVs un turpmāk tiks veikta to molekulārā satura izpēte, kā arī pētīta to ietekme uz krūts vēža šūnām.
Informācija publicēta 29.04.2022.
Projekta progress:
- gada 1. maijs – 2022. gada 31. jūlijs
Tiek turpināta krūts vēža pacienšu iesaistīšana pētījumā. Pirmajām pētījumā iesaistītajām pacientēm jau ir noslēgusies treniņu programma un ir paņemti atkārtotie asins paraugi. No asins paraugiem ir izdalītas EVs un ir iesākta to molekulārā satura izpēte. Ir uzsākta slodzes laikā veidojušos EV izraisīto efektu izpēte krūts vēža šūnās. Pirmie pētījuma rezultāti ir ziņoti FEBS3+ konferencē Tallinā.
Informācija publicēta 29.07.2022.
Projekta progress:
- gada 1. augusts – 2022. gada 31. oktobris
Tiek turpināta krūts vēža pacienšu iesaistīšana pētījumā. Pacientēm, kurām ir noslēgusies neoadjuvantā ķīmijterapija un veikta operācija, tiek paņemti atkārtotie asins paraugi un audzēju audu paraugi. No asins paraugiem ir izdalītas EVs un tiek veikta to molekulārā satura izpēte. No audu paraugiem tiek veidotas primārās šūnu kultūras, kurās tiks testēta EV ietekme uz dažādām šūnu funkcijām. Projekta rezultāti prezentēti Pirmajā Baltijas ekstracelulāro vezikulu asociācijas konferencē Tartu.
Informācija publicēta 31.10.2022.
Projekta progress:
2022. gada 1. novembris – 2023. gada 31. janvāris
Joprojām turpinām krūts vēža pacienšu iesaistīšana pētījumā un bioloģisko paraugu ievākšanu. No audzēju audu paraugiem ir iegūtas primārās vēža šūnu un fibroblastu kultūras, kurās tiek testēta treniņu laikā veidojušos EV ietekme uz dažādām šūnu funkcijām. Ir veikta pirms un pēc treniņa ievākto EV RNS satura sekvenēšana. EV paraugi nosūtīti projekta partneriem EV proteoma un to ietekmes uz vēža šūnu metabolismu tālākai izpētei.
Informācija publicēta 31.01.2023.
Projekta progress:
- gada 1. februāris – 2023. gada 30. aprīlis
Pašlaik vēl tiek turpināta krūts vēža pacienšu iesaistīšana pētījumā un bioloģisko paraugu ievākšana. Iepriekš iegūtajās primārajās vēža šūnu kultūrās tiek testēta treniņu laikā veidojušos EV ietekme uz dažādām šūnu funkcijām. No audzēju audu paraugiem tiek izdalīta totālā RNS, kas tālāk tiks izmantota RNS sekvenēšanai. Centāmies uzsākt vienas šūnas sekvenēšanas eksperimentu, taču līdz šim nav izdevies iegūt audu paraugu ar pietiekamu šūnu skaitu. Tika izanalizēti RNS sekvenēšanas dati eksperimentam, kurā MCF7 vēža šūnas tika apstrādātas ar pirms un pēc-slodzes EVs.
Iegūtie rezultāti tika prezentēti Baltijas Ekstracelulāro Vezikulu Asociācijas konferencē Viļņā, 28-29. aprīlī.
Informācija publicēta: 02.05.2023.
Projekta progress:
- gada 1. maijs – 2022. gada 31. jūlijs
Ir noslēgusies jaunu pacienšu iesaistīšana pētījumā, bet joprojām tiek turpināts treniņu process un bioloģisko paraugu vākšana iepriekš iesaistītajām pacientēm. Tika turpināti pētījumi par treniņu laikā veidojušos EV ietekmi uz vēža šūnu funkcijām. Tika turpināta totālās RNS izolēšana no audzēju audu paraugiem. Joprojām gatavojamies uzsākt vienas šūnas sekvenēšanas eksperimentu, taču līdz šim nav izdevies iegūt audu paraugu ar pietiekamu šūnu skaitu.
Informācija publicēta 01.08.2023.
Projekta progress:
- gada 1. augusts – 2023. gada 31. oktobris
Pētījumā iekļauto pacienšu treniņu process un bioloģisko paraugu vākšana tuvojas noslēgumam un tiek apkopti klīniskā pētījuma rezultāti. Tiek turpināta treniņa laikā veidojušos EV molekulārā satura izpēte, kā arī tiek pētīta šo vezikulu ietekme uz vēža šūnu proliferāciju. EV paraugi nosūtīti projekta partneriem, kas veic to proteīnu satura izpēti, kā arī pēta to ietekmi uz vēža šūnu enerģijas metabolismu.
Informācija publicēta 31.10.2023.
Projekta progress:
- gada 1. novembris – 2024. gada 31. janvāris
Ir noslēgusies krūts vēža pacienšu iekļaušana pētījumā un klīnisko paraugu vākšana. Ir pabeigta lielākā daļa plānoto eksperimentu: audzēja audu gēnu ekspresijas profilēšana, noskaidrota treniņu laikā veidojušos EV ietekme uz vēža šūnu proliferāciju, veikts atsevišķu šūnu sekvenēšanas eksperiments. Pašlaik notiek iegūto rezultātu apkopošana, analīze un publikāciju gatavošana.
Informācija publicēta 31.01.2024.
Projekta progress:
- gada 1. februāris – 2024. gada 30. aprīlis
Pētījums ir noslēdzies! Iegūtie rezultāti parādīja, ka regulāra fiziskā aktivitāte ievērojami uzlabo atbildi uz neoadjuvanto ķīmijterapiju. Audzēju audu RNS sekvenēšana deva ieskatu molekulārajos un imunoloģiskajos procesos, kas notiek audzējā treniņu ietekmē. EV satura izpēte deva ieskatu par to, no kuriem audiem EV treniņu laikā veidojas pastiprināti. EV funkcionālo efektu izpēte deva neviennozīmīgus rezultātus, jo to izraisītie efekti ļoti atšķīrās starp dažādiem cilvēkiem un to atšifrēšana prasa tālākus pētījumus. Projekta ietvaros tika sagatavotas 8 zinātniskas publikācijas un rezultāti prezentēti daudzās vietējās un starptautiskās konferencēs.
Informācija publicēta 30.04.2024.