loader image

LATVIJAS

BIOMEDICĪNAS

PĒTĪJUMU UN STUDIJU CENTRS


BIOMEDICĪNAS PĒTĪJUMI UN IZGLĪTĪBA NO GĒNIEM LĪDZ CILVĒKAM

Vēsture

Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs

APP “Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs” (BMC) ir vadošā pētniecības iestāde molekulārajā bioloģijā, biomedicīnā un biotehnoloģijā Latvijā. Kopš dibināšanas 1993.gadā BMC ir izveidojies par spēcīgu zinātnisko centru, kurā tiek veikti gan fundamentālie, gan lietišķie pētījumi trīs galvenajos virzienos: molekulārā medicīna; biotehnoloģija un strukturālā bioloģija; molekulārā ekoloģija un biosistēmas.

Pētniecība BMC ir organizēta zinātniskās grupās, kuras vada vadošie pētnieki. Visiem vadītājiem tiek nodrošināta iespēja pārstāvēt savu grupu BMC Zinātniskajā padomē nodrošinot iespēju ietekmēt BMC organizatoriskos pasākumus, galveno pētniecības virzienu noteikšanu un institūta stratēģiju kopumā, kā arī koordinēt sadarbību starp grupām. Jaunas pētniecības tēmas un projekti tiek ierosināti balstoties uz pētnieku iniciatīvas, kas tiek apspriestas zinātniskajā padomē.

Ciešā sadarbībā ar augstskolām tiek veikts darbs arī izglītības jomā. Augsti kvalificēts akadēmiskais personāls, draudzīga vide un pasaules līmeņa aprīkojums nodrošina iespējas Latvijas un ārzemju studentu un doktorantu apmācībai.

Vēsture

1993. gadā Latvijas molekulārās bioloģijas pamatlicēja prof. Elmāra Grēna vadībā Latvijas Zinātņu akadēmijas un LU Molekulārās bioloģijas institūts apvienojās ar vairākām Mikrobioloģijas institūta zinātnieku grupām, kuri savus pētījumus veica biomedicīnas jomā, radot Latvijas Universitātes Biomedicīnas pētījumu un studiju centru.

No 2006. gada Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs ir neatkarīgs valsts zinātniskais institūts, turpinot ciešu sadarbību ar Latvijas universitāti un citām augstskolām kā zinātniskajā, tā arī studiju darbā.

Sākotnējo Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra zinātnisko personālu veidoja 45 pētnieki, kas nodarbojās ar molekulārās virusoloģijas un nukleīnskābju ķīmijas pētījumiem, ko drīzumā papildināja arī vīrusveidīgo daļiņu un ļaundabīgo audzēju marķieru un infekcijas slimību molekulārajās epidemioloģijas pētījumi.

2001. gadā tika uzsākts Latvijas Zinātņu padomes sadarbības projekts „Latvijas populācijas genofonda pētījumi un to izmantošana cilvēka patoloģijas diagnostikā un profilaksē”, kas ievērojami veicināja cilvēka ģenētikas pētījumu attīstību Latvijā. Tā rezultātā 2006. gadā izveidota Valsts iedzīvotāju genoma datu bāze (VIGDB), kurā šobrīd jau ir vairāk par 33000 paraugu un kuru pētījumos izmanto zinātnieki no citām zinātniskajām institūcijām.

Iestāšanās Eiropas Savienībā pavēra iespējas apgūt Eiropas Struktūrfondu finansētus projektus, kas deva iespēju būtiski uzlabot Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra zinātnisko infrastruktūru, iekārtot Eiropas līmeņa laboratorijas un piesaistīt augsta līmeņa speciālistus. Struktūrfondu un Eiropas Komisijas ietvarprogrammas pētnieciskie projekti kopā ar Latvijas Valsts pētījumu programmām un individuālo pētījumu projektiem ir pamats Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra zinātniskajam devumam šodien un attīstības perspektīvas nākotnē.

2016. gada maijā tika atklāts Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra Biomedicīnas tehnoloģiju komplekss, kas ir valsts nozīmes pētniecības infrastruktūras objekts. Izveidojot Biomedicīnas tehnoloģiju kompleksu ir iespēja veikt unikālus pētījumus jaunu ārstniecības preparātu un diagnostikas līdzekļu izstrādei, tostarp vēža diagnosticēšanai un ārstēšanai, kā arī jaunu vakcīnu radīšanai.