Foto autors: Ilmārs Znotiņš, Valsts prezidenta kanceleja
2025. gada 26. novembrī, Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs viesojās Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā (BMC).
Vizītes laikā prezidents apmeklēja Latvijas Nacionālo Biobanku – Valsts iedzīvotāju genoma datubāzi, un Šūnu un mikroskopijas servisa centru, lai iepazītos ar to darbību un nozīmi zinātnes un personalizētās medicīnas attīstībā Latvijā. Pašlaik, Saeimā tiek izskatīts Biobanku likumprojekts, kura virzībā liela nozīme ir bijusi Prezidenta izveidotajai Valsts Konkurētspējas komisijai. Vizītes laikā prezidentam bija iespēja ne tikai redzēt reālo darbu, kas tiek veikts laboratorijās, bet arī pašam iejusties laboratorijas darbinieka lomā, izdalot DNS paraugu.
Valsts iedzīvotāju genoma datubāzes vadītāja Vita Rovīte: “Biobanku likumprojekts ir ļoti svarīgs priekšnoteikums personalizētās medicīnas attīstībai Latvijā, tas noteiks kārtību kādā notiek bioloģisko paraugu un ar tiem saistīto datu vākšana, uzglabāšana un izmantošana, lai šis process būtu drošs un atbilstošs cilvēku pamatvērtībām un ētikas normām. Ilgtermiņā Biobanku likums veicinātu jaunu diagnostikas un ārstēšanas metožu izstrādi un pielietošanu, un palīdzētu attīstīt farmācijas un biotehnoloģiju inovācijas Latvijā”. Viņa skaidro: “Likumprojekts atbilst mūsdienu zinātnes un tehnoloģiju vajadzībām un ņem vērā pašlaik starptautiski noteiktos datu apstrādes un pētniecības aspektus, kā arī daudz precīzāk regulē un aizsargā pētniecības dalībnieku lomu, iesaistoties biobankā, un paredz biobankas uzturošo institūciju un pētnieku atbildību”.
Patlaban Latvijā nav vienota biobanku regulējuma, kas apgrūtina ne vien nacionālo zinātnisko darbību, bet arī starptautisko sadarbību.
Savukārt pētniece Ilze Elbere skaidrojot biobanku nozīmi: “Biobankas nodrošinātie paraugi un no tiem izrietošie dati ir būtisks resurss arī tādu inovāciju ieviešanai un attīstīšanai BMC kā digitālie dvīņi un uz tiem balstīti algoritmi personalizētai medicīnai. Piemēram, BMC ir uzsācis īstenot zinātnisku projektu, kur apvienojot klīnisko informāciju par pacientiem, datus no biobankas un arī datus no zarnas-uz-čipa modeļsistēmām tiks veidots uz zarnu mikrobioma digitālo dvīni balstīts rīks, kas palīdzēs ārstiem noteikt labāko antidiabētisko terapiju pacientiem. Šobrīd norit arī 2. kārtas pieteikuma sagatavošanas Eiropas Teaming for Excellence projektu konkursam, kura centrā ir Vienas veselības koncepts un plānots attīstīt Vislatvijas līmeņa monitoringa sistēmu, ietverot datus no vides (piemēram, notekūdeņi, ūdenstilpes u.c.), bioloģiskām modeļsistēmām un arī par cilvēku veselību. Nodrošinot reālā laikā papildinātu daudzslāņainu digitālā dvīņa modeli, šeit kā būtisks praktisks piemērs ir iezīmējusies laicīga antibiotiskās rezistences gēnu izplatības uzliesmojumu detektēšana”.
Vita Rovīte arī stāstīja, ka BMC ir BBMRI.LV nacionālā mezgla uzturētājs, kura uzdevums ir izveidot nacionālo biobanku tīklu Latvijā, kā arī nodrošināt tā mijiedarbību ar Biobanku un Molekulāro resursu pētniecības infrastruktūru (BBMRI-ERIC). BBMRI-ERIC ir Eiropas pētniecības infrastruktūra, kas paredz apvienot Eiropā esošās un nākotnē izveidojamās biobankas (bioloģisko materiālu datu krātuves), lai koncentrētu un koordinētu pētniecības resursu pieejamību sabiedrības veselības izpētē un uzlabošanā. Tādēļ, svarīgi, ka tuvākajā laikā tiek pieņemts Biobanku likumprojekts, lai Latvija var turpināt attīstīt ne tikai nacionālo zinātnisko darbību, bet arī starptautisko sadarbību.
Genoma Centra vadītāja Monta Brīvība ieskicēja arī nākotnes vīziju un Latvijas iedzīvotāju genoma references attīstību. Īpašu uzsvaru lika uz precīzijas medicīnas jomas attīstību. Tika pārrunāts, kas būs ieguvēji no iegūtajiem genoma datiem, kā tos pielietot un kādas sistēmas tiek izstrādātas, lai šie dati kalpotu ne tikai zinātnei, bet arī pašiem iedzīvotājiem, kas iesaistījās Latvijas iedzīvotāju genoma references izveidē un ārstiem. “Šī iniciatīva ir svarīga ne tikai Latvijas mērogā, bet Eiropas un pasaules līmenī, jo jau tagad iesaistoties tādās iniciatīvās kā Genomikas datu infrastruktūra (GDI) un Eiropas genoms (GoE), tiek stiprināta Latvijas pozīcija precīzijas medicīnas attīstībā un iespējas sadarboties ar pasaules līmeņa zinātniekiem”, skaidro Monta Brīvība.
Noslēdzot vizīti prezidents atzīmēja: “Redzot reālo darbību un skaidrojumus par to, kāpēc tas tiek veikts un ko tas mums dos nākotnē var apjaust, cik svarīgi un nozīmīgi ir turpināt iesāktos pētījumus un cik nozīmīgi ir pieņemt Biobanku likumu”.
BMC ir BBMRI.LV nacionālā mezgla uzturētājs, kurš īsteno Biobanku un molekulāro pētniecības infrastruktūras (BBMRI-ERIC) Latvijas nacionālo partnerības plānu, kurš ir viens no sasniedzamajiem rezultatīvajiem rādītājiem projektā Nr. 1.1.1.5/3/24/I/006 “Latvijas pētniecības potenciāla attīstība, stiprinot Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra integrāciju Eiropas infrastruktūrās un zinātniskajos tīklos”, kas tiek līdzfinansēts no Eiropas Savienības līdzekļiem.