Foto: LZA
Ir noslēgusies Latvijas Zinātņu akadēmijas konkursam par nozīmīgākajiem zinātnes sasniegumiem Latvijā 2022. gadā iesniegto pieteikumu izvērtēšana. Divpadsmit darbus, kas pārstāv galvenos zinātņu virzienus, LZA nosaukusi par konkursa uzvarētājiem. Konkursā kopumā tika vērtēti piecdesmit pieci pieteikumi: 16 – dabaszinātnēs, medicīnas un veselības zinātnēs, 13 – materiālzinātnēs un inženiertehniskajās zinātnēs, 22 – humanitārajās, mākslas un sociālajās zinātnēs un 4 – lauksaimniecības un mežzinātnēs.
Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra zinātnieku sasniegumi novērtēti kategorijā “Lietišķā zinātne”
Hipofīzes audzēju izpēte Latvijā: ceļā uz jaunu bioloģisko marķieru atklāšanu.
Mg.biol. Helvijs Niedra, Dr.biol. Raitis Pečulis, Mg.biol. Rihards Saksis, Mg.biol. Ilona Mandrika, Dr.biol. Kaspars Megnis, Mg.biol. Ramona Petrovska, Helēna Daiga Litvina, Oļesja Rogoza, Dr. Inga Balcere, Dr.med. Ilze Konrāde, Dr. Mihails Romanovs, Dr. Līva Šteina, Dr. Jānis Stuķēns, Dr. Austra Breikša, Dr. Jurijs Nazarovs, Dr.med. Jeļizaveta Sokolovska, Dr. Rasa Liutkeviciene, Dr. Alvita Vilkeviciute, LZA akadēmiķis Valdis Pīrāgs, LZA akadēmiķis Jānis Kloviņš, Dr.biol. Vita Rovīte. Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs, Rīgas Stradiņa Universitāte, Latvijas Universitāte, Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, Lietuvas Veselības zinātņu universitāte.
Lai piemērotu efektīvāko terapiju katram pacientam, ļaundabīgo audzēju diagnostikā arvien plašāk izmanto vēža molekulāro marķieru analīzi. Hipofīzes neiroendokrīno audzēju (HA) gadījumā, kas ir sastopami vismaz vienam pacientam no 1000 iedzīvotājiem, līdz šim šādas molekulārās diagnostikas metodes klīniskajā praksē vēl nav bijušas pieejamas. Tāpēc, sadarbībā ar Paula Stradiņa klīnisko universitātes slimnīcu, Rīgas Austrumu klīnisko universitātes slimnīcu un Lietuvas Veselības zinātņu universitāti Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra pētnieki Dr.biol. Vitas Rovītes vadībā vairāk nekā 500 pacientiem ir veikuši hipofīzes neiroendokrīno audzēju izpēti. Pētījuma mērķis bija atklāt jaunus bioloģiskos marķierus, kas varētu tikt pielietoti klīniskajā praksē šo audzēju agrīnai diagnosticēšanai.
Darba gaitā tika veikta cirkulējošo nukleīnskābju analīze HA pacientu plazmā, noteiktas transkriptoma un genoma izmaiņas izoperētajos audzējos, kas paver ceļu uz molekulāras diagnostikas testu izveidi HA agrīnai diagnostikai.
Ribes ģints augu, Cecidophyopsis pumpurērču un upeņu reversijas vīrusa izpēte ilgtspējīgai Ribes ģints ogulāju rezistences selekcijai un audzēšanai.
Dārzkopības institūts (DI): PhD Inga Moročko-Bičevska, Dr.agr. Arturs Stalažs, PhD Gunārs Lācis, Dr.agr. Valda Laugale, Mg.agr. Kristīne Drevinska, Mg.biol. Neda Zuļģe, Mg.biol. Katrīna Kārkliņa, Mg.biol. Toms Bartulsons, BSc. Māris Jundzis, Dr.agr. Līga Lepse, Dr.biol. Sarmīte Strautiņa. Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs (BMC): Dr.biol. Ina Baļķe, MSc. Ieva Kalnciema, MSc. Gunta Reseviča, MSc. Ņikita Zrelovs, MSc. Ivars Silamiķelis.
Ribes augu audzēšanu būtiski ietekmē pumpurērces (Cecidophyopsis) un upeņu reversijas vīruss (BRV). Projektā (Nr. 1.1.1.1/18/A/026) radītas jaunas zināšanas par Cecidophyopsis sugām, to ģenētisko daudzveidību un nozīmi BRV pārnesē, un Ribes rezistenci pret Cecidophyopsis un BRV, izmantojot lielas caurlaidības sekvencēšanu. Pilnveidotas pētniecības metodoloģijas (Cecidophyopsis sugu diagnostikas metodes, RNS izdalīšanas metode sekvencēšanai, genofonda vērtēšanas metodikas), izvērtēts vietējais Ribes genofonds un papildināta vietējo genotipu kodolkolekcija ar atveseļotiem, vērtīgākajiem Latvijas izcelsmes genotipiem. Radīto zināšanu ietekmē atjaunota valsts atbalstīta upeņu selekcijas programma. Pētījumā radītās zināšanas nodrošina informatīvo bāzi ilgtspējīgai Ribes augu rezistences selekcijai un audzēšanai, sekmējot uz zināšanām balstītu bioekonomiku.
Ar pārējiem sasniegumiem variet iepazīties šeit