Ir noslēgusies Latvijas Zinātņu akadēmijas konkursam par nozīmīgākajiem zinātnes sasniegumiem Latvijā 2025. gadā iesniegto pieteikumu izvērtēšana. Konkursā kopumā tika vērtēti piecdesmit pieci pieteikumi: 25 – dabaszinātnēs, inženierzinātnēs un tehnoloģijās un medicīnas un veselības zinātnēs, 26 – humanitārajās un sociālajās zinātnēs, 4 – lauksaimniecības zinātnēs. Divpadsmit darbus, kas pārstāv šos zinātņu virzienus, akadēmija nosaukusi par konkursa uzvarētājiem.

Šogad starp nozīmīgākajiem sasniegumiem Latvijas zinātnē 2025. gadā no Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra ir atzīts  Ph.D. Kalvja Branguļa un Ph.D. Dagnijas Tupiņas darbs “Strukturālā vakcinoloģija pret Laima slimību: jauns solis drošākas un noturīgākas vakcīnas izstrādē”.

Laima slimība, kuru izraisa baktērijas Borrelia burgdorferi jeb  borēlijas, ir visbiežākā ērču pārnēsātā infekcija Ziemeļu puslodē. Tomēr efektīvas vakcīnas pret šo slimību šobrīd nav pieejamas. Uz borēliju virsmas atrodas proteīns CspZ, kas palīdz šīm baktērijām izvairīties no cilvēka imūnsistēmas uzbrukuma. Ar Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra zinātnieku līdzdalību, izmantojot strukturālās vakcinoloģijas pieeju, tika izstrādāti un analizēti modificēti borēliju virsmas proteīna CspZ varianti jeb mutanti, nolūkā padarīt šos proteīnus par efektīviem antigēniem vakcinācijai, lai aktivētu imūnsistēmu cīņai pret Laima slimību izraisītāju.

Izmantojot augstas izšķirtspējas šī CspZ proteīna kristālstruktūras datus, tika izveidoti divi CspZ mutanti (I183Y un C187S) ar ievērojami paaugstinātu stabilitāti un spēju izraisīt spēcīgāku aizsargājošo imūnreakciju, tādējādi nodrošinot aizsardzību pret saslimšanu ar mazāku vakcinācijas reižu skaitu.

Šis pētījums pierāda, ka proteīnu struktūras mērķtiecīga stabilizēšana var kalpot par pamatu nākamās paaudzes Laima slimības vakcīnām ar ilgstošāku un drošāku iedarbību.

Lepojamies arī ar mūsu kolēģiem no Latvijas Organiskās sintēzes institūta, kur sasniegumi ir novērtēti. Laureātu vidū ir Latvijas Organiskās sintēzes institūta zinātnieki, kas ir atklājuši jaunu kandidātvielu, kam ir lielas izredzes kļūt par efektīvu un drošu medikamentu cukura diabēta un aptaukošanās ārstēšanai, kā arī ir izstrādājuši jaunu metodoloģiju, ka iegūt halogēnus (hloru, floru u. c. ) saturošas molekulas, lai varētu droši un efektīvi ražot zāles un citus ķīmiskos produktus.