Ir noslēgusies Latvijas Zinātņu akadēmijas konkursam par nozīmīgākajiem zinātnes sasniegumiem Latvijā 2023. gadā iesniegto pieteikumu izvērtēšana. Konkursā kopumā tika vērtēti četrdesmit deviņi pieteikumi: 17 – dabaszinātnēs, medicīnas un veselības zinātnēs, 14 – materiālzinātnēs un inženiertehniskajās zinātnēs, 14 – humanitārajās, mākslas un sociālajās zinātnēs un 4 – lauksaimniecības un mežzinātnēs. Desmit darbus, kas pārstāv galvenos zinātņu virzienus, LZA nosaukusi par konkursa uzvarētājiem.
Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš: “Šogad labāko zinātnisko sasniegumu un pielietojamo pētījumu uzvarētāju laurus ir plūkuši desmit projektu īstenotāji. It īpaši atzīmējams ir fakts, ka lielāko daļu 2023. gada labāko zinātnisko sasniegumu laureātu kolektīvu vada Latvijas zinātņu akadēmijas saimes pārstāvji, kas liecina par LZA locekļu augsto kvalifikāciju un izcilo veikumu. Visaugstāk novērtēto pētījumu loks aptver gan superātru datu pārraides modulatoru izstrādi mākslīgā intelekta attīstībai un 5G un 6G tīklu darbības efektivitātes celšanai, gan tāda procesa izstrādei, kas ļauj saules enerģiju izmantot efektīvai fotokatalītiskajai ūdeņraža ražošanai no ūdens. Daudzsološi rezultāti iegūti nanopārklājumu jomā, kas ļauj iegūt nanostrukturētus topoloģiskos izolatorus gan pielietošanai enerģētikā, gan kvantu nanoelektronikas ierīcēs. Ir izstrādāts arī jauns reaģents fluoru saturošu medikamentu lētai un efektīvai ražošanai, kā arī jauna pieeja tādu zāļvielu meklējumiem, kas spētu selektīvi iedarboties uz vēža šūnām raksturīgiem fermentiem, neskarot citus līdzīgus fermentus veselajās šūnās. Laureātu vidū ir arī daudzu institūciju kopdarbs, kas rezultējies notekūdeņu novērošanas sistēmas izstrādē, nodrošinot tādu infekciju izplatības uzraudzību, kas balstās notekūdeņu analīzē un ļauj novērtēt epidemioloģisko situāciju atsevišķas pilsētās un reģionos. Savukārt lauksaimniecības ekonomikas speciālisti ir ieguvuši atzinību ar pētījumu, kas saimniekošanas kritērijus balsta ne tikai uz ekonomisko izdevīgumu, bet ietver sevī arī ietekmi uz vidi, tostarp zaļajai lauksaimniecībai nepieciešamos augu maiņas ciklus.Humanitārā un sociālā zinātņu virziena pētnieki šogad ievērību izpelnījušies ar unikālu pētījumu to juridisko problēmu jomā, kas saistīti ar mākslīgā intelekta pielietošanu un sabiedrības locekļu novērošanu, kā arī ar sistemātiski veiktiem pētījumiem, izvērtējot Latvijas emigrantu diasporas problēmas Lielbritānijā, kā arī izpētot Baltijas jūras reģiona zemju glezniecības vēsturi un kultūras mantojumu. Katru gadu konkursa rezultāti pierāda Latvijas zinātnes augsto līmeni un spēju radīt izcilas inovācijas.”
Lepojamies ar mūsu kolēģiem, kuri ir nominēto vidū starp nozīmīgākajiem 2023.gada sasniegumiem zinātnē:
Struktūras pašpielāgošanās principa izmantošana jaunu zāļvielu konstruēšanā
Autori: Dr.chem. Jekaterīna Ivanova, Dr.chem. Ilona Domračeva, LZA korespondētājloceklis Raivis Žalubovskis. Institūcija: Latvijas Organiskās sintēzes institūts. LZA akadēmiķis Kaspars Tārs, Dr.biol. Jānis Leitāns, Dr.biol. Andris Kazāks. Institūcija: Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs.
Vēzis joprojām ir viens no izplatītākajiem nāves cēloņiem pasaulē, kas 2020. gadā vien prasīja gandrīz 10 miljonu dzīvību, tāpēc īpaši aktuāla ir inovatīvu pieeju meklēšana šīs saslimšanas ārstēšanai. Vēža šūnu augšanai būtiski nepieciešamo enzīmu darbības ietekmēšana ar zāļvielām ir vispārīgs princips, ko izmanto jaunu ārstniecības līdzekļu konstruēšanā. Tomēr līdz pat mūsdienām nav izdevies atrisināt fundamentālu selektivitātes problēmu – kā līdzīgu enzīmu klāstā ietekmēt tikai tos, kas nepieciešami vēža šūnu funkcionēšanai.Latvijas Organiskās sintēzes institūta zinātnieku grupai Dr.chem. Raivja Žalubovska vadībā, sadarbojoties ar pētniekiem no Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra, ir izdevies parādīt, ka problēmas risināšanai var izmantot struktūras pašpielāgošanās principu. Konstruējot jaunas zāļvielu molekulas, zinātnieki to ķīmiskajā struktūrā ir iekļāvuši ierobežotas lokanības elementus. Tie nodrošina zāļvielas molekulu spēju pielāgoties ietekmējamo enzīmu telpiskajai struktūrai, mijiedarbojoties ar vēža šūnu attīstībai būtiskajām olbaltumvielām, bet tai pašā laikā neietekmējot citu enzīmu darbību. Lai gan šī parādība ir pazīstama organiskajā ķīmijā, līdz šim tā nav tikusi izmantota jaunu zāļvielu konstruēšanā. Pētījums ne tikai iezīmē jaunas iespējas pretvēža zāļu dizainā, bet arī palīdzēs izskaidrot līdz šim zināmo zāļvielu iedarbības selektivitātes atšķirības.
Notekūdeņu epidemioloģijas pētījumu jomas attīstība COVID-19 pandēmijas kontekstā
Autori: Ph.D. Brigita Dejus, Dr.sc.ing. Sandis Dejus, Mg.sc.ing. Mārtiņš Strods, LZA akadēmiķis Tālis Juhna. Institūcija: Rīgas Tehniskā universitāte. Mg. Pāvels Cacivkins (Exponential Technologies Ltd.). Mg.biol. Dita Gudrā, Mg.biol. Maija Ustinova, Mg.biol. Ance Roga, Mg.biol. Līga Birzniece, Bc.biol. Edmunds Skinderskis, LZA korespondētājloceklis Dāvids Fridmanis. Institūcija: Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs. Mg.biol. Juris Ķibilds, Mg.biol. Guntis Boikmanis, Mg.biol. Karīna Ortlova, Mg.biol. Laura Krivko, Dr.chem. Iveta Pugajeva, Dr.chem. Vadims Bartkevičs, LZA akadēmiķis Aivars Bērziņš. Institūcija: Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “BIOR”. Dr.med. Uga Dumpis. Institūcija: Latvijas Universitāte. Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Ūdens pētniecības un vides biotehnoloģiju laboratorija kopā ar sadarbības partneriem no Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra (BMC) un Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” četru gadu laikā īstenoja pētījumu sēriju par notekūdeņu izpētes pielietošanu sabiedrības veselības stāvokļa novērtēšanā un infekcijas slimību izplatības prognozēšanā. Sērijas pirmā pētījuma ietvaros tika demonstrēta notekūdeņu pielietojamība dažādu medikamentu patēriņa un populācijas skaita biomarķieru novērtējumos, otrajā tika izvērtēta iespēja tos pielietot COVID-19 saslimstības izmaiņu monitoringā, savukārt trešajā – COVID-19 gadījumu skaita prognozēšanā. Iegūtie rezultāti kalpoja par pamatu pastāvīgas notekūdeņu monitoringa sistēmas izveidei Latvijā, kas šobrīd tiek izmantota saslimstības izplatības un SARS-CoV-2 variantu novērošanai Latvijas pilsētās. Projekta dažādos izpildes posmos tika piesaistīti pētnieki gan no Latvijas Universitātes un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes, gan industrijas partneri no Exponential Technologies Ltd. un SIA Latvijas Mobilais Telefons. Lielākajā daļā pētījumos izmantoto un monitoringa sistēmas ietvaros analizēto notekūdeņu paraugu ievākšanā aktīvi līdzdarbojas ūdenssaimniecību uzņēmumu pārstāvji 16 dažādās pilsētās.