Latvijas zinātnieki izstrādājuši poligēno risku kalkulatoru. Ar tā palīdzību iespējams katram cilvēkam individuāli noteiktu riskus 1. un 2. tipa cukura diabētam un hiperholesterinēmijai. Šobrīd tas tiek papildināts arī ar onkoloģiskām saslimšanām.
“Šis ir kalkulators, kur katrs cilvēks, ja viņam ir pieejama personīgie genomiskie dati, var uzzināt par saviem slimību riskiem,” norādīja Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra (BMC) Zinātniskās padomes priekšsēdētājs Jānis Kloviņš.
Viss, kas pētniekiem ir nepieciešams, lai aprēķinātu slimību riskus, ir DNS dati no konkrētā cilvēka. Tālāk sistēma automātiski visu aprēķinās.
“DNS mēs iegūstam no asins analīzēm. Mēs savācam šūnas, kurās ir kodols, jo DNS atrodas tajā. Un tad DNS izanalizējam,” skaidroja BMC pētniece Laura Ansone.
Tiesa, kalkulatorā uzrādītais augstais risks nenozīmē, ka automātiski cilvēks saslims, tāpat kā zems risks nenorāda, ka slimība nepiemeklēs nekad.
“Var aiziet pie ārsta un pateikt, ka manos gēnos ir iekodēts augstais risks, un vaicāt, ko es varu preventīvi darīt,” norādīja Ansone.
Kloviņš uzsvēra, ka prevencija ir ļoti nozīmīga: “Ja jaunietis uzzina, ka viņam ir paaugstināts risks uz 2. tipa diabētu, tad viņš var daudz ko darīt, pat ja ģenētiskais risks šķiet nenovēršams. Viņš ar dzīvesstilu var uzlabot, sekojot līdzi, kurā brīdī cukurs sāk palielināties, un pareizi lietot medikamentus. Ārzemēs veikti pētījumi liecina, ka šādi var attālināt diabēta iestāšanos uz vairākām desmitgadēm.”
Poligēno risku kalkulatori ir nozīmīgs solis ceļā uz personalizētu medicīnu.