Zinātnieki atklājuši, ka daļa šķirņu un sugu inficējas ļoti ātri, bet daļa – vairākus gadus vēlāk. Tas nozīmē, ka cīņā ar pumpurērcēm un vīrusiem talkā var nākt selekcija.

Dārzkopības institūta vadošais pētnieks Gunārs Lācis atzina: “Tas ir labāk, nekā pielietot ķīmiju, jo jebkurš dabīgais aizsardzības mehānisms ir labāks nekā ķīmiskais. Tas ir ilgtspējīgāks, kaitēkļiem viņu ir grūtāk pārvarēt, un, protams, piesārņojums nerodas.”

Dārzkopības institūta un Biomedicīnas pētījumu un studiju centra pētniekiem apvienojot spēkus, Latvijā vairāku gadu garumā noticis vērienīgs pētījums.

Dārzkopības institūta vadošā pētniece Inga Moročko-Bičevska skaidroja: “Mērķis ir orientēts uz rezistentu šķirņu selekciju. Lai rezistences selekcija veiksmīgi noritētu, ir jāzina visi aspekti. Gan pats kaitīgais organisms – pumpurērce un vīrusi, gan paša auga ģenētika.”

Bet Gunārs Lācis piebilda: “Mēs veicām invadēšanas pasākumus. Eksperimentālos augus mēs invadējām ar pumpurērcēm un pēc tam veicām to ģenētisko analīzi.”

Savukārt Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra vadošā pētniece Ina Baļķe paskaidroja: “Izmantojām nākamās paaudzes sekvencēšanu, ar kuras palīdzību var noteikt ģenētiskās atšķirības starp upenēm. Ja mēs ņemam inficētu vai neinficētu augu un salīdzinām savā starpā uzņēmīgu un neuzņēmīgu augu, tad var atrast atšķirības gēnos, kas varētu būt rezistentie gēni.”

Tā soli pa solim, vairāku gadu garumā pētot un inficējot augus, zinātnieki, atklājot jaunus aizsardzības mehānismus, izstrādājuši selekcijas metodes, lai nākotnē radītu izturīgākas šķirnes pret pumpurērcēm un upeņu reversijas vīrusu.