Ģenētika nosaka, cik stipra būs mūsu veselība, kā arī – vai un ko pārmantosim no iepriekšējām paaudzēm. Taču svarīga ir ne vien mūsu individuālā ģenētika, bet arī tas, kāds ir lielākas populācijas genoms. To izzinot, varēs veiksmīgāk noteikt slimību ģenētiskos cēloņus, kā arī uzlabot veselības aprūpes iespējas.
Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā ir kāda unikāla banka, kas nākotnē var palīdzēt gan zinātniekiem dažādos pētījumos, gan arī mediķiem prognozēt un diagnosticēt slimības. “Biobankas galvenajā glabātuves telpā stāv Latvijas iedzīvotāju genomu paraugi. Kopumā jau iesaistījušies vairāk nekā 40 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju” Profesors, molekulārais biologs Jānis Kloviņš.
“Biobankas galvenajā glabātuves telpā stāv Latvijas iedzīvotāju genomu paraugi. Kopumā jau ir iesaistījušies vairāk nekā 40 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, līdz ar to tas veido jau diezgan lielu procentu no Latvijas iedzīvotāju kopskaita, kas ir ļoti reprezentatīvi dažādiem pētījumiem,” ar Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā izveidoto genoma datu banku iepazīstina profesors, molekulārais biologs Jānis Kloviņš. “Lielākā daļa paraugu glabājas mīnus 80 grādos, lai būtu pilnīgi droši. Tā ir ļoti zema temperatūra, un formāts ir šāds – vienā statīvā atrodas vairākas kastītes, līdz pat desmit, un katrā kastītē ir 96 cilvēku DNS materiāls, tas nozīmē, ka vienā statīviņā saiet 1000 cilvēku,” skaidro Kloviņš.
Tagad šo biobanku, kā stāsta Genoma centra vadītāja, pētniece Monta Brīvība, papildina arī Latvijas pētnieku veikums, iesaistoties Eiropas iniciatīvā “1+miljons genomu”. “Tas nozīmē, ka teju vai visas Eiropas valstis mēģina izzināt savu iedzīvotāju genomus. Arī mēs diezgan agri pievienojāmies šai iniciatīvai. Mūsu mērķis šī projekta ietvaros ir nosekvencēt 3500 Latvijas iedzīvotāju genomus, jo mēs gribam uzzināt, kas mūsu DNS sekvencēs notiek,” stāsta Monta Brīvība.
Šajā projektā tika aicināti iesaistīties iedzīvotāji, kuri bija gatavi brīvprātīgi ziedot šim nolūkam savus asins paraugus. “Ārstiem ģenētiķiem, vēža ārstētājiem ir ļoti svarīgi saprast, kas ir tās ģenētiskās īpašības, kas ir specifiskas tieši Latvijai.” Profesors, molekulārais biologs Jānis Kloviņš. Tālāk jau darbs speciālām iekārtām un pētniekiem. Bet kāpēc Latvijai būtu vajadzīga sava biobanka? Vispirms jau tāpēc, ka katras valsts iedzīvotāju populācijas ģenētiskais kods atšķiras. “Tagad pasaulē ļoti attīstās genomu medicīna, un jau tagad ārstiem ģenētiķiem, gan vēža ārstētājiem ir ļoti svarīgi saprast, kas ir tās ģenētiskās īpašības, kas ir specifiskas tieši Latvijai. Mums vajag uzbūvēt genomu referenci, kas tieši atbilst Latvijas populācijai,” stāsta profesors Jānis Kloviņš.
Šī datu bāze nākotnē ļaus veidot personalizētāku veselības aprūpi, kā arī gēnu pētniecība ir būtiska nākotnes slimību risku modelēšanā, lai laicīgi atklātu tādas slimības kā vēzis, diabēts, sirds-asinsvadu slimības. Ar laiku, kad būs izstrādātas speciālas programmatūras, šos datus varēs izmantot arī ārsts.
“Latviešu genomi ir visradniecīgākie kādai no senajām populācijām – rietumu mednieku-vācēju populācijai, kas dzīvojusi pirms vairākiem tūkstošiem gadu.” Genoma centra vadītāja Monta Brīvība
Latvijas 3500 iedzīvotāju genomu izpēti finansiāli atbalsta Eiropas Savienības Atveseļošanās fonds, un tie ir aptuveni 3 miljoni eiro. Monta Brīvība kā vēl vienu būtisku ieguvumu, iesaistoties šajā projektā, uzsver arī sadarbību ar citu Eiropas valstu zinātniekiem. “Mēs nemitīgi tīklojamies ar saviem partneriem citās valstīs, apmaināmies ar pieredzēm, mēs gan sniedzam savu pieredzi citiem, gan arī saņemam informāciju no citiem. Tādā veidā mēs gūstam labākos risinājumus, labākās tehnoloģijas. Atbalsts, es teiktu, ir ārkārtīgi svarīgs,” saka Monta Brīvība.
Eiropas iniciatīva “Viens miljons genomu” ir viens no pasaulē lielākajiem projektiem šajā jomā.