Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra zinātnieki sadarbībā ar Slimību profilakses un kontroles centru, E. Gulbja laboratoriju, Centrālo laboratoriju un Latvijas Infektoloģijas centru kopš aprīļa veic SARS-CoV-2 vīrusa genoma izpēti, iegūstot nozīmīgu informāciju par vīrusa dažādību un mainību Latvijā. Ar Izglītības un zinātnes ministrijas un ES struktūrfondu finansiālu atbalstu šobrīd ir izpētītas 133 Latvijā cirkulējošā SARS-CoV-2 vīrusa pilna genoma secības, kas reprezentē 9,2% no visiem infekcijas gadījumiem Latvijā. Pēc šī rādītāja Latvija ir vienā no pirmajām vietām pasaulē vīrusa izpētē. Iegūtā informācija par vīrusu savstarpējo līdzību genoma līmenī tiek izmantota Covid-19 infekcijas gadījumu epidemioloģiskajā izmeklēšanā Slimību profilakses un kontroles centrā.

Lai noskaidrotu Latvijā sastopamo vīrusu mutācijas, iegūtās SARS-CoV-2 genoma secības tiek salīdzinātas ar Uhaņas vīrusa genoma secībām, kas ļauj izvērtēt vīrusa mainību kopš uzliesmojuma sākuma 2019. gada decembrī. Biomedicīnas Centra zinātnieki Latvijā ir atklājuši 247 dažādas mutācijas. Kopumā gan pētnieki ir noskaidrojuši, ka vīrusa mainība ir lēna – jauna mutācija rodas vidēji reizi divās nedēļās, līdz ar to var secināt, ka gada laikā mutāciju skaits vairumam vīrusa izolātu būs neliels – aptuveni 22-23. SARS-CoV-2 genoma analīzes rezultāti atklāj, ka Latvijā cirkulējošie vīrusi ir radniecīgi citur Eiropā identificētajiem vīrusu paveidiem. Filoģenētiskās analīzes rezultāti norāda, ka vīruss Latvijā ir vairākkārtīgi ieceļojis no dažādiem kontinentiem, un pagaidām nav pierādījumu par plašu infekcijas izplatību Latvijas iekšienē. Kopš jūlija sākuma zinātniekiem ir izdevies identificēt tikai dažus tādus vīrusa izolātus, kas būtu radniecīgi iepriekš raksturotajiem. Pašreizējie dati apstiprina, ka visi jaunatklātie gadījumi ir importēti no ārvalstīm, kas liecina par pozitīvu Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumu efektivitāti Latvijā. Līdz šim vēl pasaulē nav veikts pietiekoši daudz pētījumu, kas raksturotu dažādu mutāciju ietekmi uz vīrusa agresivitāti vai bīstamību, taču šobrīd pasaulē tiek uzskatīts, ka kāda konkrēta mutācija (D614G) proteīnā S (Spike), ir saistīta ar palielinātu infekciozitāti. Šis vīrusa paveids ir strauji izplatījies visos kontinentos kopš tā parādīšanās janvāra beigās (mutācija atrasta gandrīz 80% vīrusa izolātu visā pasaulē). Līdz šim iegūtie dati liecina, ka arī Latvijā konkrētā vīrusa mutācija varētu būt sastopama vismaz 95% infekcijas gadījumu. Ņemot vērā, ka vīrusa genoma analīze ļauj izsekot infekcijas izplatības ceļiem, par filoģenētiskās analīzes rezultātiem tiek regulāri informēti Slimību profilakses un kontroles centra pārstāvji, kas tālāk šo informāciju izmanto epidemioloģiskās uzraudzības veikšanā.

Pētījums tiek realizēts ERAF projekta Nr.1.1.1.5/17/I/002 “Integrētie nacionālā līmeņa pasākumi Latvijas pētniecības un attīstības interešu pārstāvības stiprināšanai Eiropas pētniecības telpā” ietvaros. Detalizēti pētījuma rezultāti ir publicēti:  https://doi.org/10.1101/2020.09.08.20190504.