Saslimstība ar ļaundabīgajiem audzējiem pieaug visā pasaulē – tas ir viens no primārajiem ar slimībām saistītajiem mirstības iemesliem attīstītajās valstīs, un vēl aizvien aktīvi tiek meklētas efektīvas pieejas cīņai ar šo slimību. Līdz šim zinātnieki visā pasaulē pret ļaundabīgajiem audzējiem ir izstrādājuši dažādas ārstēšanas pieejas, un viena no perspektīvākajām ir imūnterapija, kuras laikā paša organisma imūnsistēma tiek aktivēta tā, lai varētu efektīvāk atpazīt un iznīcināt vēža šūnas. Imūnsistēma vislabāk atpazīst vēža šūnas pēc proteīniem, kuru produkcija ir raksturīga tieši vēža nevis normālajām organisma šūnām. Ogļskābes anhidrāze IX (CAIX) ir viens no šādiem proteīniem – tas ir šūnu membrānā izvietots proteīns, kas reti sastopams uz normālu šūnu virsmas, bet tā veidošanās mēdz būtiski pieaugt ļaundabīgos audzējos gadījumos, kad ievērojami samazinās skābekļa piegāde vēža šūnām (iestājas hipoksija), audzējam strauji augot lielākam. CAIX dod iespēju vēža šūnām izdzīvot un veidot metastāzes, tādēļ tas ir nozīmīgs pretvēža mērķis.

Šajā projektā tika izvirzīts mērķis izstrādāt terapeitisku pretvēža vakcīnu, kas veidota no vīrusiem līdzīgajām daļiņām, kurām uz virsmas izvietots vēža mērķa proteīns ogļskābes anhidrāze IX, novērtēt šīs vakcīnas spēju izsaukt imūno atbildi pret CAIX kā arī izvērtēt vakcīnas efektivitāti krūts vēža gadījumā. Visām jaunizstrādātajām ārstēšanas pieejām vispirms jātiek pārbaudītām preklīniskajos modeļos, no kuriem visnozīmīgāko informāciju sniedz pārbaude izmēģinājuma dzīvniekos (in vivo) – jaunas pretvēža imūnterapijas pieejas visbiežāk tiek pārbaudītas laboratorijas pelēs.

Dotā projekta ietvaros vispirms tika parādīts, ka izstādītā vakcīna spēj pelēs ierosināt nepieciešamo imūno atbildi – pēc trīs vakcinācijas reizēm tika ierosināta augsta titra IgG antivielu veidošanās pret CAIX proteīnu. Pēc tam tika izvērtēta šīs vakcīnas spēja aizkavēt krūts vēža veidošanos peļu modelī* – vispirms pelēm tika ierosināta trīskārt-negatīva krūts vēža veidošanās, injicējot krūts dziedzerī 4T1 peļu krūts vēža šūnas, kas producē CAIX, un pēc tam dzīvnieki saņēma trīs secīgas vakcinācijas devas ar 10 dienu starpību. Tika uzskatāmi parādīts, ka aptuveni pusei dzīvnieku būtiski tika kavēta audzēja augšana un plaušu metastāžu veidošanās, norādot, ka dotā vakcīna var aizkavēt krūts vēža progresiju. Tomēr daļai dzīvnieku šāds pretvēža efekts netika novērots, tādēļ turpmākajos pētījumos tiek plānots noskaidrot tā iemeslus, kā arī izvērtēt iespēju kombinēt izstrādāto vakcīnu ar citu pretvēža terapijas veidu – piemēram, ķirurģiju, imūno kontrolpunktu inhibitoriem vai ķīmijterapiju, lai panāktu efektīvāku un noturīgāku pretvēža iedarbību.

*Projekta īstenošanai tika saņemta Dzīvnieku aizsardzības ētikas padomes atļauja Nr. 130/2022.

Šis darbs tika īstenots ERAF projekta Nr.  1.1.1.2/VIAA/4/20/728 ietvaros