BMC ir vadošā pētniecības iestāde molekulārajā bioloģijā, biomedicīnā un biotehnoloģijā Latvijā. Kopš dibināšanas 1993.gadā BMC ir izveidojies par spēcīgu zinātnisko centru, kurā tiek veikti gan fundamentālie, gan lietišķie pētījumi trīs galvenajos virzienos: molekulārā medicīna; biotehnoloģija un strukturālā bioloģija; molekulārā ekoloģija un biosistēmas.

No 2026. gada jūnija Latvijas Nacionālais pētniecības un inovāciju institūts (NIRI) apvieno Latvijas Organiskās sintēzes institūta un BMC kompetenci, veidojot starpdisciplināru pētniecības vidi jaunu zāļvielu izstrādē, biomedicīnā un biotehnoloģijās. NIRI mērķis ir attīstīt inovatīvus risinājumus cilvēka veselības un dzīvības zinātņu jomā, kļūstot par vadošo pētniecības un inovāciju centru Eiropā.

Monta savu karjeru BMC uzsāka 2017. gadā kā zinātniskā asistente profesora Dr. biol. Jāņa Kloviņa grupā. Mērķtiecīgi mācoties, attīstot savas prasmes un kompetences, Monta ir augusi un pierādījusi sevi kā viedu un aizrautīgu zinātnieci. 2022. gadā Monta aizstāvēja promocijas darbu “Molekulārie faktori 2. tipa cukura diabēta terapijas efektivitātes un komplikāciju riska novērtēšanai”. Zinātniece stāsta, ka, darbojoties profesora Jāņa Kloviņa zinātniskajā grupā, viņai bijusi iespēja strādāt ar ļoti starpdisciplināriem projektiem. 

Montai ir pieredze klīnisko pētījumu organizēšanā, nākamās paaudzes sekvencēšanas datu vākšanā un analīzē dažādu gan vietēju, gan starptautisku projektu ietvaros. Viņas pētnieciskā darbība koncentrējas uz vielmaiņas slimību un bērnu ļaundabīgo audzēju izpēti, ietverot masīvu genoma, transkriptomu un mikrobiomu datu analīzi. Transkriptoms – visu RNS molekulu kopums, kas atspoguļo, kuri gēni noteiktā šūnā vai audos ir aktīvi konkrētā laikā; to izmanto, lai analizētu slimību molekulāros mehānismus un terapijas ietekmi uz šūnām molekulārā līmenī. Mikrobioms – mikroorganismu kopums un to ģenētiskais materiāls noteiktā vidē (piemēram, zarnās vai uz ādas); atkarībā no lokalizācijas, mikrobioma kompozīcijas sastāvs ietekmē vielmaiņu, imūnsistēmu un dažādu slimību riskus, kā arī ārstēšanu.

Pašlaik bioloģijas doktore M. Brīvība ir Latvijas Genoma centra vadītāja. Tā ir nacionālā biobanka un galvenā genoma sekvencēšanas iestāde Latvijā. Šī loma ir būtiski paplašinājusi viņas kompetenci translācijas medicīnā (pētniecības virzienā, kas savieno fundamentālos zinātniskos atklājumus ar to praktisku pielietojumu klīniskajā medicīnā), sniedzot vērtīgu pieredzi darbā ar lielām pētījumu dalībnieku grupām (kohortām), kā arī bioloģiskās informācijas (omikas) un medicīnisko datu integrācijā. 

“Sevi analizējot, esmu nonākusi pie secinājuma, ka man vajag praktisko ievirzi. Ir cilvēki, kuri var strādāt fundamentālajā zinātnē un veikt atklājumus, kas nav tūlīt praksē pielietojami. Man tomēr vajag to praktisko. Tas ir motivējoši, ja es redzu, ka kādam šis darbs tiešām varētu noderēt – tas var izglābt dzīvības vai novērst slimības,” šī atziņa spilgti raksturo Montu Brīvību.

Vislielāko iedvesmas devu Monta Brīvība parasti notver starptautiskajās konferencēs, no kurām ne tikai viņa, bet arī kolēģi atbrauc pacilāti un jaunām idejām bagāti, sasmēlušies pasaules vērienu un jaunākās pētījumu atziņas. Tāpat viņai lielu gandarījumu sagādā zinātnisko publikāciju rakstīšana, kad savu pētījumu rezultātus var uzlikt uz papīra, gūstot labi padarīta darba sajūtu.

Noskaties videostāstu par  Dr. biol. Montas Brīvības pētniecību

Kalendārs “Zinātne Latvijai 2026” un pētnieku apraksti ir izstrādāti Izglītības un zinātnes ministrijas īstenotā ERAF projekta Nr. 1.1.1.1/1/24/I/001 “Efektīvāka un viedāka Latvijas zinātnes politikas ieviešana un vadība” ietvaros.