Melanomas ārstēšanas īpatnības apliecināja cilvēka vēža embrionālo teoriju un to, ka efektīva ārstēšana nav iespējama bez sapratnes par onkoģenēzi, ka arī par to, ka vēzis ir gandrīz tikpat sens, cik Dzīvība uz Zemes, uzskata pētījuma vadītāja akadēmiķe Jekaterina Ērenpreisa.
J. Ērenpreisa kopā ar britu kolēģi Marku Kregu (Mark Cragg, Southampton University) bija pirmie, kas eksperimentāli pierādīja cilvēka vēža poliploidu šūnu lomu rezistencei uz radio-ķīmijterapiju, un pirmā publikācija tapa jau 2000. gadā, ko daudzi uzskata par prioritāru. Vēlāk apstiprināta vairākās vēža laboratorijās pasaulē, šobrīd šī pieeja tiek uzskatīta par nopietnu atklājumu vēža dabas un izcelsmes noskaidrošanā.
2026. gada 12. martā žurnālā Cancer Letters (IF=10.4) publicēts nozīmīgs raksts, kas veltīts vēža slimības, īpaši vēlīnas stadijas melanomas rezistencei uz mērķterapiju, eksperimentā un slimnieku datubāzes izpētei. Publicētajā pētījumā tika noskaidrots melanomas rezistences mehānisms pret plaši pielietojamo preparātu Vemurafenibu (VEM), kas ir mērķtiecīgs mutācijas BRAFV600E inhibitors.
Sarežģīto pētījumu veica plašs zinātnieku kolektīvs akadēmiķes Jekaterinas Ērenpreisas vadībā. Starp 16 pētījuma autoriem ir gan topošie talantīgie zinātnieki, doktoranti un studenti, gan jau pieredzējušie pētnieki no Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra, Latvijas Universitātes un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU), ka arī trīs ārzemju kolēģi, tostarp Marks Kregs. Pētījums, kam tika piešķirti divi granti, ERAF un FLPP, ilga 6 gadus.
Pētījumu uzsāka melanomas pētniece RSU profesore Dace Pjanova, otru grantu vadīja Jekaterinas Ērenpreisas skolniece, zinātņu doktore Kristīne Salmiņa, PhD (h-index 21). Pētījuma pirmais autors doktorants Fēlikss Rūmnieks, otra – bioinformātiķe, zinātņu doktore Nineļa Vainšēlbauma.
Izmantojot mūsdienu mikroskopisku tehniku, arī uz dzīvām šūnām, un bioinformātiku melanomu gēnu izpausmei pirms VEM pielietošanas un 3-nedēļu iznākumā, kur niecīgais šūnu procents tomēr izdzīvo un sāk atkal vairoties, tiek paradīts agrāk nezināms trīs-soļu šūnu likteņu cirkulārais process, kas to regulē (attēlots zīmējumā).
Raksts raksts pieejams https://doi.org/10.1016/j.canlet.2026.218430
Raksts saņēmis pozītīvas atsauksmes no diviem izciliem pasaules mēroga ekspertiem:
Prof. Kenneth Pienta, John Hopkins University Hospital (Baltimore, USA): “Congratulations of a beautiful contribution to our understanding of the cancer!”.
Prof. Alessandro Giuliani (Istituto Sanita Superiore, Rome, Italy): “Great paper !!!!!!!!!!!!!!!!!! Here you reach an almost perfect consilience among different approaches generating a coherent picture and shedding light on the untenability of simplistic deterministic way of thinking when dealing with complex systems…”
Otrdien, 24. martā, plkst. 16.00-16.30, atzīmējot pētījuma un raksta līdzautoru ieguldījumu, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā (Rātsupītes ielā 1, k-1), 2. stāva Mazajā zālē notiks seminārs, kam varēs pievienoties arī tiešsaistē, sekojot saitei: https://meet.jit.si/Katrina_labs_online_seminar