Biotehnoloģija un strukturālā bioloģija

Biotehnoloģija ir viens no BMC vēsturiski visattīstītākajiem virzieniem, kurš pēdējās desmitgades laikā ir būtiski papildināts ar struktūrbioloģiju. Abi virzieni ir cieši saistīti, jo proteīnu struktūru noteikšanai tiek izmantoti biotehnoloģiski producēti proteīni, savukārt iegūtās struktūras nereti norāda uz iespējām radīt jaunus biotehnoloģiskus produktus. Ar vīrusveidīgo daļiņu tehnoloģijas palīdzību K. Tāra, A. Kazāka un A. Zeltiņa grupās tiek izstrādātas vakcīnas pret dažādām cilvēku saslimšanām, ieskaitot parkinsonismu, Alheimera slimību, gripu un Laimas slimību, kā arī dažādām veterinārām saslimšanām – atopisko dermatītu, alerģijām un hroniskām sāpēm. Dažas no veterinārajām vakcīnām, kas ir tapušas sadarbībā ar Šveices pētniekiem jau atrodas tehnoloģijas pārneses stadijā un drīzumā varētu tikt ieviestas ražošanā. Strukturālajā bioloģijā liela uzmanība tiek pievērsta vienpavediena RNS bakteriofāgu proteīnu izpētei, īpaši to vīrusveidīgo daļiņu struktūru noskaidrošanā un racionālā modificēšanā jaunu vakcīnu dizainam. Citi strukturālās bioloģijas virzieni ir vērsti uz jaunu zāļvielu racionālu dizainu pret dažādiem mērķproteīniem, tajā skaitā ogļskābes anhidrāzēm un trimetilamīnu producējošiem bakteriāliem enzīmiem. Laimas slimības izraisošās baktērijas Borrelia burgdorferi virsmas proteīnu strukturālā izpēte savienojumā ar RNS fāgu vīrusveidīgo daļiņu izpēti ir rezultējusies vairāku vakcīnu kandidātu izveidē, kuru efektivitāte ir apliecināta dzīvnieku modeļos