loader image

LATVIJAS

BIOMEDICĪNAS

PĒTĪJUMU UN STUDIJU CENTRS


BIOMEDICĪNAS PĒTĪJUMI UN IZGLĪTĪBA NO GĒNIEM LĪDZ CILVĒKAM

Latvijā uzsākts Latvijas populācijas genoma references projekts, kas ir daļa no Eiropas Komisijas “1+ Million Genomes” iniciatīvas. Tās mērķis ir izveidot vienotu Eiropas genoma datubāzi, paverot plašākas iespējas precīzai slimību diagnostikai un ārstēšanas taktikai. Par projekta mērķi, tā gaitā iegūtās informācijas izmantošanu ārstniecībā, kā arī zinātnes situāciju Latvijā LV portāls izvaicāja Latvijas populācijas genoma references projekta zinātnisko vadītāju, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra Zinātniskās padomes priekšsēdētāju, vadošo pētnieku un profesoru JĀNI KLOVIŅU.

ĪSUMĀ

  • Salīdzinot ar agrāko polemiku, kad daudz tika runāts par to, kāpēc zinātne vispār ir vajadzīga, situācija ir uzlabojusies. Manuprāt, ir nonākts līdz atziņai, ka ne ar ko mēs to naftu neatraksim. Vienīgais veids ir ieguldīt izglītībā, kuras neatņemama sastāvdaļa ir zinātne.
  • Vajadzētu vairāk domāt par to, kā universitātēm piesaistīt zinātniekus, kas darbojas institūtos. Tādējādi arī studentiem tiktu nodotas zināšanas, kas izriet no prakses, nevis grāmatām. Savukārt zinātniekiem būtu nodrošināta stabila alga.
  • Šobrīd ārsti ģenētiķi izmanto Amerikā izstrādātu datubāzi “gnomAD”, bet tajā glabājas tikai 75 tūkstoši vai mazliet vairāk pilnu genomu, kas uz visas pasaules fona ir smieklīgi maz. Turklāt tikai maza daļa tur iekļauto genomu ir nākusi no mūsu reģiona.
  • Šobrīd, diagnosticējot kādu no retajām slimībām, redzam, ka slimība ir ģenētiski pārmantota, taču nezinām, kāda mutācija ietekmējusi slimības attīstīšanos, tas ir jāatrod genomā. Tā kā mums nav pieejama informācija par Latvijas populācijas genomu, mēs nevaram apgalvot, vai kāda no šīm mutācijām ir saistīta ar slimību vai arī tā ir dabiski sastopama Latvijas populācijā.
  • Atklājām, ka milzīga mūsu genoma daļa atbilst rietumu medniekiem vācējiem. Dažiem cilvēkiem genoms sakrīt gandrīz simtprocentīgi. Mēs ar lietuviešiem kaut kādā veidā bijām izolētāki, tāpēc šis senais genoms saglabājās.

LV portālam: JĀNIS KLOVIŅŠ, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra Zinātniskās padomes priekšsēdētājs, vadošais pētnieks, profesors

 

 

Projekts tiek finansiāli atbalstīts no Eiropas Atveseļošanās fonda (projekta Nr. 4.1.1.r.0/3/22/I/VM/001).