JaunumiSadarbojoties pētniekiem no Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra un Latvijas Universitātes Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūta, tiek īstenots SIA Mikrotīkls atbalstītais LU Fonda projekts “Baktēriju mikrokompartmenti kā sintētiskie nanoreaktori”.
Latvijas Universitātes Ķīmiskās fizikas institūts sadarbībā ar Kodolmedicīnas klīnikas Radiofarmācijas laboratoriju, RAKUS Terapeitiskās radioloģijas un medicīnas fizikas klīniku, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centru un LU Mikrobioloģijas un Biotehnoloģijas institūtu realizē starpdisciplināru projektu “Inovatīvu metožu attīstīšana un ieviešana klīniskajā praksē ļaundabīgo audzēju diagnostikai un terapijai, izmantojot Latvijā ražotus molekulāri mērķētus radionuklīdus”.
2018.gada 14.septembrī plkst.14.00 Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā, Rātsupītes ielā 1, konferenču zālē, LU Bioloģijas zinātņu nozares promocijas padomes atklātā sēdē Egija Zole aizstāvēs promocijas darbu "Mitohondriālās DNS un telomēru garuma izmaiņas un to saistība cilvēka populācijai novecojot" bioloģijas doktora zinātniskā grāda iegūšanai.
Septembris ir zināšanu mēnesis, kas rosina apgūt jaunas prasmes, parādīt jau apgūto un sniegties pēc vēl nezināmā. Jau ceturto gadu Zinātnieku nakts ietvaros 28. septembrī laipni aicinām skolēnu grupas un citus interesentus viesoties vadošajā biomedicīnas pētījumu centrā Latvijā - Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā (BMC).
Viena no LV BMC debijas diskusijām sarunu festivālā LAMPA bija “Cilvēks – superorganisms” jeb stāsti par mikrobiomu, kurā apvienojās četri dažādu profesiju mikrobioma eksperti un lieliskā moderatore Sandra Kropa. Diskusiju apmeklēja vairāk nekā 50 klausītāju, no kuriem vairāki arī aktīvi iesaistījās uzdodot jautājumus. Aktīvākās sarunas raisījās par intriģējošo mijiedarbību starp zarnu trakta mikrobiomu un smadzeņu darbību, kā arī par to, ko tad īsti darīt, lai mūsu katra mikrobioms būtu laimīgs un mēs paši veseli.
2018. gada 4. un 5. jūlijā Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā norisināsies konference “Nuclear lamins, nuclear organization and transcription” EuroCellNet Cost action CA 15214 ietvaros.
Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs piedāvā zinātniekiem no Eiropas kopīgi piedalīties Marijas Sklodovskas-Kirī programmas stipendiju pieteikumu sagatavošanai.
No 29. līdz 30. jūnijam Cēsu pils parkā notiks sarunu festivāls LAMPA, kurā piedalīsies arī Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs (BMC), organizējot divas izzinošas diskusijas: par Biobanku un par mikrobiomu.
Uz Uzzibsnī skatuves BMC pārstāvji uzstāsies, sestdien, 30. jūnijā plkst. 10:00-11:30 ar stāstu “Cilvēks – superorganisms” jeb stāsti par mikrobiomu.
Pētījums ir vērsts uz to, lai noskaidrotu, kādā veidā kūpinājumu lietošana uzturā ietekmē cilvēka zarnās mītošos mikroorganismus.
Trešdien, 30. maijā plkst. 11:00 Mazajā zālē notiks BMC Zinātniskās padomes sēde.
Genoma centrs piedalījās starplaboratoriju kvalitātes testēšanā (Biospecimen Proficiency Testing) un ieguvis augstāko iespējamo vērtējumu par DNS izdalīšanu no pilnasinīm.
2018.gada 19.aprīlī plkst.16:00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Baltijas Austrumāzijas pētniecības centra (AsiaRes) bibliotēkas lasītavā (M stāvā) sadarbībā ar Latvijas Jauno zinātnieku apvienību notiks lekcija “Laima slimības ierosinātāja funkcionālie pētījumi”. Lekciju vadīs Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra pētnieks Kalvis Brangulis.
8. martā Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra zinātnieki iesniedza vērtēšanai 14 projektu pieteikumus Latvijas Zinātnes padomes izsludinātajā projektu konkursā “LZP fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu konkurss”.
Viena no biežāk sastopamajām vīrusa infekciju slimībām mūsu platuma grādos ir gripa. Kāds to pārslimo dažu dienu laikā, citiem tas ir nopietns trieciens veselībai. Gripa ir viltīga - tā ātri izplatās un tās radītās komplikācijas ir šīs slimības lielākais risks. Kā uzveikt gripu un kādi pētījumi veikti šajā jomā, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Biomedicīnas pētījumu un studiju centra vadošais pētnieks, bioloģijas doktors Andris Kazāks un šī centra pētniece Vita Rovīte un Latvijas Universitātes profesors infektologs un epidemiologs Uga Dumpis.
„Rezultātu vajag rīt uz brokastlaiku – tev dod naudu, un pretī jādod rezultāts, vislabāk tāds, ko var apēst. Kad mēs sākām, piecus gadus strādājām bez rezultāta,” atceroties molekulārās bioloģijas sākumu Latvijā, saka tās pamatlicējs profesors Elmārs Grēns. Viņš ir publicējis vairāk nekā 340 zinātniskus rakstus, klajā nākusi grāmata "Ab Initio jeb kā mēs Latvijā izveidojām molekulāro bioloģiju”. Viņa zinātniskās intereses ir molekulārā bioloģija un ģenētika, gēnu inženierija un cilvēka genoms. Profesors stāsta: „Savu ciltskoku zinu līdz otrajai paaudzei. Bet mans raksturs ir dzīvot šodienai un rītdienai, ne vakardienai. Es domāju uz priekšu, vēsture mani maz interesē. No vecākiem esmu mantojis izsišanās enerģiju.”
