JaunumiRaidījumā "Zūmeri" Jēkabs no 7. klases nesen viesojās Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā (6:00-9:20), lai uzzinātu ko vairāk par vīrusiem un jo īpaši par SARS-CoV-2.
Covid-19 raisītā globālā ekonomiskā krīze radījusi nepieciešamību kā nacionālā, tā globālā līmenī rast dažādus instrumentus, lai ekonomiku sildītu. Populāra ir metafora par valdības helikopteru, no kura krītot nauda dažādu nozaru atbalstam. Par to, vai šis finansējums nonāk arī līdz zinātnei un pietiekošā apmērā, domas dalās. Taču plašākas diskusijas vismaz zinātnes jomā strādājošo vidē raisījis jautājums par to, vai un kāpēc būtu īpaši jāatbalsta ar Covid-19 saistītie pētījumi? Vai plāns par atbalstu šiem pētījumiem nenozīmē, ka citas idejas un zinātnieku plāni var tikt pašmērķīgi ielikti tādā kā Covid-19 rāmīti, raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētajs un Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra direktors Jānis Kloviņš, Latvijas Jauno zinātnieku apvienības pārstāvis un Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes Fizikas nodaļas vadītājs Guntars Kitenbergs, antropoloģe un Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes pētniece Agnese Cimdiņa un Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktors un valsts sekretāra vietnieks Dmitrijs Stepanovs.
Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes doktorante Nineļa M. Vainšeļbauma ir spējīga Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra jaunā pētniece, kas ir pievērsusies ļaundabīgo audzēju izzināšanai molekulārā līmenī. Viņas centieni rast risinājumu agresīvās slimības apkarošanai ir vainagojušies panākumiem, proti, novērota vēl līdz šim neaprakstīta parādība vēža šūnu dalīšanās procesā.
Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs - LV BMC direktors un Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētājs Jānis Kloviņš skaidro, ka pētnieki patlaban iesūtījuši vairāk nekā 200 idejas valsts pētījumu projektiem. Kloviņš uzskata, ka topošajā konkursa nolikumā ir jāliek arī būtisks uzsvars uz institūciju sadarbību, jo pieteikumos netrūks tēmu, kuras pārklāsies.
https://veselam.la.lv/latviesu-petnieki-aicina-atsaukties-covid-19-inficetajiem
Valsts iedzīvotāju genoma datu bāze (VIGDB) aicina COVID-19 pozitīvus iedzīvotājus (gan patreiz inficētus, gan jau izslimojušos) iesaistīties SARS-CoV-2 vīrusa un tā izraisītās slimības pēniecībā, ziedojot savus audu paraugus.
Cik ilgi vēl Covid-19? Vai vīruss atkāpsies pats, vai kamēr atradīs pretvīrusa zāles, vai atklās vakcīnu? To izstrādā zinātnieki visā pasaulē, arī Latvijā. Kādi ir rezultāti? Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra vadošais pētnieks, profesors Kaspars Tārs 1:1.
https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/25.04.2020-aculiecinieks.-autopsija-covid-19.id185935/
https://www.diena.lv/raksts/sestdiena/tema/viruss-nav-latvietis-14240105
Latvijas zinātnieki atklāj 12 unikālas Covid-19 mutācijas. Ko tas nozīmē un ko tas dod?
Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētājs, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra direktors Jānis Kloviņš teic, ka jaunā koronavīrusu genoma izpētē latviešu pētnieki tikuši daudz tālāk nekā zinātnieki citās valstīs.
Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra zinātnieki, pētot Latvijā sastopamo "SARS-CoV-2" vīrusu genomus, atklājuši, ka vīruss pie mums ieceļojis no Ķīnas, Beļģijas, Francijas, Vācijas. Turklāt Latvijā sastopamā vīrusa ģenētiskajā kodā ir atklātas vairākas unikālas mutācijas. Kā, izplatoties Latvijā, vīruss paguvis izmainīties un par ko liecina šīs mutācijas, stāsta Latvijas biomedicīnas pētījumu un studiju centra direktors, profesors Jānis Kloviņš.
